Spēles “Everything” apraksts

Videospēles ir ļoti atšķirīgas, piemēram, ir hīti, pie kuriem var atgriezties pat pēc vairākiem gadiem, ir tādi projekti, kuri sagādā milzum daudz pozitīvu emociju, bet ir arī tādi projekti, kuri neatstāj neko citu, ka vienīgi tukšumu. Bet, ar videospēļu radīšanu nodarbojas arī neatkarīgie izstrādātāji, kuri bez spiediena no vadības puses, var veidot to, kas viņiem patīk. Eksistē vēl viena, vissarežģītākā kategorija, pēc izskata tā atgādina neatkarīgos izstrādātājus, bet īstenībā, tie ir ļoti kompleksi darbi. Viens no tādiem darbiem ir spēle Everything, kurā ir viss un nav absolūti nekā. Šajā rakstā, mēs jums sniegsim īsu, šīs spēles aprakstu.

Spēles “tēvs” ir īru kinorežisors un scenārists Deivids O’reili. Pirmais viņa projekts bija Mountain, kuru daudzi uzskata par visīstāko murgu, bet kuram bija labs vizuālais stils un mūzika. Everything, savā ziņā ir pirmās spēles turpinājums.

Noskatoties iedvesmojošo ievadu, daudzi, visticamāk, paliek neizpratnē, jo spēle sākas ļoti dīvaini. Jūs vadāt govi, kas ganās pļavā un tieši šajā pašā brīdī , spēle dod jums pirmo spērienu ar armijas zābaku, kurš atstāj pēc sevis pēdas un uz kura aprisēm, var pamanīt vārdu “animācija”. Dzīvnieku pārvietošanās spēlē ir realizēta samērā neparasti. Piemēram, suns stāv uz kājām, bet, ja jūs gribat virzīties uz priekšu, tad dzīvnieks novelsies uz purna, tad uz muguras, astes un tikai tad, atkal apstāsies uz kājām un jūs varēsiet virzīties uz priekšu. Turklāt, tas attiecas tikai uz četrkājainajiem dzīvniekiem, vaboles un putni pārvietojas normāli, bet kādā brīdī var sākt jūs mācīt, kā vajag mijiedarboties ar pasauli. Vispirms jūs iemācīsieties atrast sev līdzīgos, tad veidot barus un traukties pretī vējam, bet ar to vēl viss nebeidzas. Pavisam ātri, jūs uzzināsiet, ka visam šajā pasaulē ir dvēsele: dzīvniekiem, augiem, un pat akmeņiem ir savas domas. Tajā brīdī jūs saņemat otro spērienu uz kura ir rakstīts “grafika”. Spēli par dīvainu var nosaukt tikai dažu vietu dēļ, visa pārējā spēle ir tīri labi pieņemama. Lieliski ir uzzīmēta vīrusu pasaule, augi un mikrodaļiņas, kosmoss un galaktikas izskatās vienreizēji, bet dzīvnieki un koki ir uzzīmēti ļoti slikti, debesīs trūkst zvaigžņu un attēli ne vienmēr izskatās mūsdienīgi.

Kad būsiet izspēlējušies ar dzīvniekiem, spēles vadītāji ļaus jums vadīt visu. Nospiežot tikai vienu pogu, jūs varēsiet no “dzīvnieku līmeņa” pārvērsties par ko vien vēlaties – mikroorganismu, planētu, salu, utt. Ja nokļūsiet līdz galaktikai un pacentīsieties kļūt par vēl kaut ko lielāku, spēle jūs atgriezīs molekulārajā līmenī un tagad, jūs tuvojaties smadzenēm nesaprotamajai spēles daļai – filozofijas zemtekstam.

Citiem vārdiem sakot, šajā spēlē, spēlētajiem, vajag izklaidēt sevi pašiem. Tas ir izšķirošais faktors. Vienus spēlētājus tas var pamatīgi aizraut, citiem – atteikties no spēles turpināšanas un aizmest to pēc iespējas tālāk prom no acīm.

Spēles veidotājiem, lieliski ir izdevušies skaņas efekti, pirmām kārtām, tie ir meditatīvi, otrām kārtām, vienmēr atbilst tēmai.

Spēlei nav mērķa, katrs spēles dalībnieks ir gatavs likt jums izpildīt kādu uzdevumu.